“Jāiet tikai uz priekšu!” — pārliecināts “Sējēja” balvas ieguvējs Jānis Vaivars

Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā svinīgā pasākumā apbalvoja šī gada čaklākos, izturīgākos un visādi citādi labākos ļaudis. Viņi visi ir konkursa “Sējējs 2019” dalībnieki. Desmit nominācijās — saistītās ar darbu laukos vai lauksaimniecības jomā. Starp nominantiem bija arī Aizkraukles reģionā dzīvojošie un strādājošie. Skrīveru novada zemnieku saimniecība “Ragāres”, turpat Skrīveros mītošais SIA “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš un Staburaga pagastā dzīvojošais SIA “Dona” valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.

Pasākuma vadītājs bija TV personība Valters Krauze, līdz ar to vairāk nekā divas stundas ilgā apbalvošanas ceremonija pagāja vieglā un atraktīvā gaisotnē. Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš šo pasākumu nosauca par “gada lielākajiem nozares svētkiem”. Konkurss ir gan sacensība, gan pateicība ikvienam, kas strādā lauksaimniecības nozarē. Ikviena lauksaimnieka paveiktais darbs ir vērtība. Tās ir darba vietas laukos, lauku apdzīvotība un Latvijas ainavas saglabāšana. Šis gads bijis vislabākais graudkopjiem, jo pirmo reizi valsts pastāvēšanas vēsturē nokults vairāk nekā 3 miljoni tonnu graudu.

Balvu “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” pasniedza ilggadējai Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētājai augļkopei Mārai Rudzātei. Viņa ir arī viena no valstī vadošajām speciālistēm krūmmelleņu audzēšanā. Sējēja statueti kopā ar ražīga turpmākā darba vēlējumiem viņa saņēma no Valsts prezidenta Egila Levita. “Zemkopība ir latvieša mentalitātes centrā, pateicos tiem zemniekiem, kuri kopj laukus un veido to, ko mēs ikdienā saucam par latvisko identitāti,” teica prezidents.

Ovācijas piepilda zāli un sirdis

“Pacietīgs darbs, kurā skaidri jāredz mērķis,” piesakot nomināciju “Bioloģiskā lauku saimniecība”, teica Valters Krauze, attiecinot to arī uz skrīverieti Jāni Vaivaru un viņa “Ragārēm”. Balvu viņam pasniedza Anatolijs Danilāns — ārsts gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors. Tā kā viņa runa bija viena no atmiņā paliekošākajām, tās fragmentus citēja vairāki pēc viņa runājošie, domāju, būs vietā arī man padalīties ar profesora atziņām: “Latvijā cilvēki nekad tik ilgi nav dzīvojuši. Varētu domāt, ka to ir panākuši mediķi. Mīļie, es varu izglābt kādam cilvēkam dzīvību, bet visas tautas mūža garumu es viens pats nevaru paildzināt. Kas palīdz? Normāla sabiedriskā iekārta, nemaz ne tik slikta valdība un daba. Ārzemnieks bieži vien brīnās, nezina, kas tā tāda pļava. Mēs neesam pārapdzīvoti, mēs esam neliela tauta un tāda arī paliksim. Vispasaules dati rāda, ka Latvijā dzīvo visgarākās meitas. Puiši — otrajā vietā. Garāki mēs paliekam tāpēc, ka visi paliekam bagātāki. Beidziet muldēt, ka Latvija ir nabadzīgo zeme, ka nevaram iztikt, ka visi aizbrauks un te paliks tikai tuksnesis. Muļķības!” Ovācijas valdīja zālē pēc daktera runas, un ar ovācijām sagaidīja nominācijas uzvarētāju — Jāni Vaivaru. Pirms 27 gadiem zinātnieki Māra un Jānis Vaivari Skrīveru pusē dibināja saimniecību, un nosaukumu tai izvēlējās, iedvesmojušies no Ilzes Kalnāres romāna “Aktrise Ragārēs”. Vieta, kuru kādreiz dēvēja par Bada kalnu, tika pārvērsta par bioloģisko saimniecību. Pirms 11 gadiem par tās saimnieku kļuva Jāņa un Māras mazdēls Jānis. Viņš turpināja vecvecāku iesākto ar savu laikmetīgo skatu. Augļkopība, eksotisko augu, garšaugu, tējas zāļu audzēšana, sulu un sīrupu ražošana ir šībrīža nodarbošanās. “Esmu padzīvojis visur kur, bet labāku vietu neatrast. Tik nosargāt to un saglabāt,” par “Ragārēm” saka saimnieks. “Atbalstītāju pulks visus šos gadus man bijis tik liels, ka nu vairs nevar beigt, jāiet tik uz priekšu.” To, ka atbalstītāju pulks Jānim tiešām ir milzīgs, juta ikviens zālē esošais. Tie nebija parasti pieklājības aplausi. Tās bija spēcīgas enerģijas piepildītas ovācijas, kas it kā uzspridzināja zāli, Jelgavas pili un lepnumā lika ietrīsēties katrai sirdij.

Katru dienu astoņas tonnas maizes

Nominācijā “Gada uzņēmums pārtikas ražošanā” “Sējēju” SIA “Dona” valdes priekšsēdētājam Kārlim Zemešam pasniedza lauksaimnieks un kulinārijas eksperts Mareks Bērziņš. Salas novada “Donā” kā sendienās katru kukulīti veido ar rokām, un maizē ieceptas meistaru labās domas un mīlestība. SIA “Dona” pirmsākumi ir agrofirmā “Daugava”, bet par neatkarīgu uzņēmumu tā tapa pirms 26 gadiem. Šobrīd tajā cep 40 dažādu veidu maizi un 100 dažādus konditorejas izstrādājumus. Uzņēmumā strādā 132 darbinieki. Viņi diennaktī saražo 8 tonnas maizes un pustonnu konditorejas. “Lai jums vienmēr galdā rudzumaizes klaips! Kad dodaties ceļā, ņemiet to līdzi. Ja esat pārāk ilgi projām, lai tas jūs sauc mājās,” visiem novēlēja Kārlis Zemešs.

***
Uzziņa
– Kopumā konkursam šogad pieteica septiņdesmit pretendentus no visas Latvijas.
– Konkurss “Sējējs” šogad notika 26. reizi.
– Galveno balvu — “Sējēja” statueti — veidojusi māksliniece Laura Kuzņecova.
– Laureāti saņēma arī diplomu un naudas balvu.

GALVENA BALVA PAR BIOLOĢISKO SAIMNIEKOŠANU. Konkursa “Sējējs” nominācijā “Bioloģiskā tauku saimniecība” galveno balvu ieguva saimniecības “Ragāres” īpašnieks Jānis Vaivars no Skrīveriem.

SVEICĒJU PULKĀ. Kopā ar Jāni Vaivaru prieku dalīja radi un draugi.

SIA “DONA” VĀRDU ZINA VISĀ LATVIJA. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.

Avots: Staburags 05.11.2019., Imants Kaziļuns