“Sējēja” balva šogad gaļas liellopu audzētājiem un graudkopjiem

Lauksaimniecībā visprestižāko balvu “Sējējs” aizvadītajā piektdienā Rīgā, VEF Kultūras pilī, saimniekiem, mazpulcēniem un pētniekiem pasniedza jau 25. reizi.

Nominācijas “Jaunais veiksmīgais zemnieks” laureāte Vecsaules pagasta z/s “Jundas” saimniece Alma Bērziņa ar dzīvesbiedru Salvi kopš saimniecības dibināšanas iet Latvijai netradicionālu, tomēr perspektīvu ceļu gaļas liellopu nozarē. Abi jaunie zemnieki gaļas liellopus nobaro līdz galam, nevis jau agrā vecumā pārdod uzpircējiem.

Alma un Salvis oponē lielražotājiem, kas uzskata – gaļas liellopu nozarē ir jēga darboties, ja ir vismaz 200 ha liela zemes platība. “Jundās” apsaimnieko 80 ha zemes un audzē 80 gaļas liellopus.

“Saņemtais novērtējums mums ir ļoti motivējošs. Jaunlopu kvalitatīva nobarošana mūsu valstī ir sava veida inovācija. Eksperimentējam, lai saprastu, kā pēc iespējas saimnieciskāk un gudrāk to darīt. Latvijā liellopu gaļu nevērtē pēc iekšējiem taukiem, pēc gaļas kvalitātes, tāpēc ražošana ir jāpielāgo. Latvijā liellopu nobarošana atmaksājas, ja to dara ekoloģiski, dzīvnieku labturībai atbilstoši, izmantojot tikai rupjo lopbarību un nelielā daudzumā skābsienu. Citviet pasaulē augstāku cenu saņems par liemeni, kam vairāk marmora, vairāk tauku, ko iegūst, izmantojot spēkbarību un dzīvniekam mazāk kustoties. Mūsu nobaroto dzīvnieku gaļa varbūt arī nav marmorizēta, toties ir laimīgi, veselīgi dzīvnieki, kuriem ir garšīgāka gaļa,” uzsver “Sējēja” balvas laureāte Alma Bērziņa.

“Liels notikums ir “Sējēja” balvas saņemšana! Vislielāko iespaidu atstāja, ka mūs no septiņiem pretendentiem nosauca par laureātu,” pēc balvas saņemšanas nominācijā “Ģimene lauku sētā” teica z/s “Krikši” saimnieks Andris Celmiņš. Savukārt saimniece Santra Celmiņa piebilda – vislielākais ieguvums no šā pasākuma ir žūrijas cilvēku iepazīšana. “Fantastiski cilvēki bija mūsu saimniecībā. Arvīds Platpers, Ingmārs Līdaka, Māra Svīre un citi žūrijas locekļi. Leģendas! Man zosāda uzmetās, kad viņi pie mums atbrauca,” tā Santra.

“Krikšu” saimnieki audzina dēlu Kristapu, kas apgūst lauksaimniecības mehanizatora zinības Kandavas tehnikumā, un divas meitas – Rūta mācās pamatskolā, Katrīna – vidusskolā. “Krikši” ir šķirnes gaļas liellopu saimniecība, kur saimnieko ar bioloģiskajām metodēm un kas piedalās demonstrējumos, kā arī praksē uzņem tehnikuma audzēkņus.

Balvas “Par mūža ieguldījumu” saņēma agronome Veneranda Stramkale un augļkope Māra Skrīvele.

M. Skrīvele sarunā ar “Latvijas Avīzi” vērsa uzmanību, ka valstī joprojām nav lauksaimniecības zinātnes stratēģijas. “Zinātnieku veikums, piemēram, augļkopībā, būtu jāvērtē pēc nozares izaugsmes, nevis pēc publikācijām angļu valodā. Ja nozare aug, tad arī zinātnei būtu jāsaņem lielāks atbalsts. No mums prasa inovāciju, tomēr nav pamatu – nezinām augsni un augu fizioloģiju. Zemnieks nevar visu zināt, šīs zināšanas varētu dot konsultanti, tomēr viņu nepietiek,” tā M. Skrīvele. Viņai nepatīkot godināšanas. M. Skrīvele citēja nesen Latviju apmeklējušā pāvesta Franciska pausto domu – godināt jau godina, tomēr svarīgi ir cilvēkus vairāk atbalstīt ikdienā. Proti, visus pētījumus zinātņu doktore Māra Skrīvele patlaban veic par savu naudu… Patlaban viņa aktīvi cīnās, lai Latvijā neiznīktu vietējā ‘Olu plūmes’ šķirne.

Šā gada “Sējējs” pārsteidza ar salīdzinoši tukšām rindām skatītāju zālē un divu uzvarētāju, veicināšanas balvu saņēmēju, neierašanos uz apbalvošanas ceremoniju. Savukārt priecēja jauno saimnieku un mazpulku dalībnieku pārliecība par izvēlētā ceļa pareizību.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis par mūža ieguldījumu augļkopībā sveic zinātņu doktori Māru Skrīveli, kas augļkopības zinātnē darbojusies 55 gadus un patlaban sniedz padomus arī žurnāla “Agro Tops” veidošanā.

“Joprojām eksperimentējam, lai saprastu, kā pēc iespējas saimnieciskāk un gudrāk nobarot jaunlopus,” atklāj Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības “Jundas” īpašnieki Alma un Salvis Bērziņi. Savu padomu jaunajiem lauksaimniekiem neliedz arī mamma Olita Spangere (no labās), zemnieku saimniecības “Mežmārtiņi” saimniece.

Avots: laikraksts “Latvijas Avīze” (01.10.2018.), Uldis Graudiņš