Šonedēļ Lutriņu pamatskolā ieradās konkursa Sējējs vērtētāji, lai tiktos ar nominācijas Rītdienas sējējs – mazpulks dalībnieci Agnesi Smiļģi. Viņa ir pirmā no pieciem pretendentiem šajā konkursa grupā, pie kā ieradās žūrijas komisija.

Mācās pārvarēt biklumu

Agnese, viņas māsa Aivita un vēl vairāki Lutriņu mazpulcēni pirms pieciem gadiem iesaistījās projektā Trušmīļu skola un garaušu audzēšanu nav pārtraukušas līdz pat šodienai. Lutriņu mazpulka vadītājas Guntas Romules iedrošināta un vecāku atbalstīta, Agnese šo nodarbi turpinājusi arī tad, kad jau mācījās Rīgā.

Jauniete žūrijai bija sagatavojusi plašu prezentāciju. Atcerējās, ka pirms pieciem gadiem projekts sākās ar pieredzējušo šķirnes trušu audzētāju dāvinātiem trusīšiem un mācībām, kurās tolaik piedalījās 35 mazpulcēni. Viņai iesākumā visgrūtākā šķita dokumentu kārtošana, atspoguļojot daudzveidīgu informāciju par katru garausi. Agnese piebilda, ka tolaik Trušmīļu skolai bija pievērsta liela mediju uzmanība un viņai, biklai meitenei, kas pat baidījās publiski nosaukt savu vārdu un uzvārdu, bija jāpārvar sevi un jāstāsta gan par projektu, gan saviem dzīvnieciņiem.

Jauniete minēja dažādus pasākumus, kuros piedalījusies kopā ar Lutriņu mazpulka dalībniekiem, trušu audzētājiem. Uzskaitījums patiešām iespaidīgs: gan Saldus novada uzņēmēju izstāde Ražots Saldus novadā, gan svētki Brocēnu novadā un Jelgavā, gan ikgadējā lauksaimniecības izstāde Rāmavā, kurā nopelnītas rozetes par izciliem šķirnes trušiem, gan kausi par šķirnes kolekciju.

Pārlapojot gadu hroniku attēlos, ar pateicību pieminēja Trušmīļu skolas atbalstītājus: uzņēmumus Pindstrup Latvia un iecirkņa vadītāju Aivaru Sebežu, North 66′ un Norplast.
Agnese atzina, ka kopš 2013. gada, kad sākās jauno trušu audzētāju projekts, daudz mācījusies un turpina mācīties no pieredzējušiem audzētājiem. Ar smaidu atcerējās pirmo izstādi Rāmavā, kad tai izvēlētos garaušus Lutriņu mazpulcēni vannojuši un fēnojuši, lai tiem būtu nevainojams izskats. Pirmie augstie vērtējumi izstādēs pamudināja turpināt un nākamajai izstādei izaudzēt izcilus dzīvniekus.

Uzaicinājums iestāties Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācijā bijis izšķirošs — vai nu iestājas un turpina darīt nopietni, vai paliek malā. Viņa kļuva par asociācijas biedri. Ar prieku atcerējās braucienu uz Bavāriju, kur sastapusi Vācijas truškopjus, uzzinājusi par trušu produkciju un vilnas pārstrādi. Saziņa ar Vācijas trušu audzētājiem nav pārtrūkusi.
Vērtīga pieredze iegūta starptautiskā sīkdzīvnieku izstādē Mecā, Francijā, Agnesei tur bija četri viņas audzēti garauši, tie ieguva labu vērtējumu. Mācoties komerczinības tehnikumā (Agnese šogad kļuvusi par diplomētu komercdarbinieci), esot izstrādājusi vairākus biznesa plānus truškopības attīstībai.

Nevis — kāpēc jādara, bet — kas jādara

Ir gandarījums, ka jauno trušmīļu kustība turpinās šodienas skolēnu vidū, un Agnese labprāt dalās savās zināšanās un pieredzē, taču vispirms mazpulcēniem pajautā, vai viņi ir labi apdomājuši savu lēmumu. Ja ko iestāda, bet neravē, nelaista, augs aiziet bojā. Par dzīvniekiem jārūpējas ik dienu un ir daudz lielāka atbildība. Gunta Romule precizēja: patlaban trušmīļu kustībā ir 13 jaunu dalībnieku.

Agnesei ir vairāk par 60 pieaugušiem trušiem, bet bijuši gadi, kad vasarā vairāk par 150. Ar projekta atbalstu pēc tēta zīmētas skices un ar pašu ģimenes pūlēm uzbūvēta trušu novietne. Tā tagad ir arī tūristiem pieejama apskates vieta, kur ciemiņiem Agnese vai kāds no mājiniekiem stāsta par šķirnēm, dzīvnieku audzēšanu un to vērtēšanas kritērijiem. Kaut gan mācību dēļ Agnese lielākoties uzturējusies Rīgā, viņa ir liela Lutriņu mazpulka vadītājas Guntas Romules palīdze un nevairās neviena darba. Jauniete sacīja: “Lauku bērni prot daudz ko. Mēs, mazpulcēni, nejautājam, kāpēc jādara, bet jautājam, kā varam palīdzēt un ko vēl vajag izdarīt. Un darām.”

Viņa lepojas, ka par aktivitāti saņēmusi Latvijas Mazpulku balvu — sudraba karotīti. Jābrīnās, ko paspējusi padarīt. Pirms pāris gadiem izlēma piedalīties mazpulku nometnē, bet viņai pēkšņi piedāvāja kļūt par Rīgas brīvprātīgo kluba dalībnieci un palīdzēt nometnes rīkotājiem. Iepatikās. Šogad viņa atkal brauks uz Latvijas mazpulku nometni, lai darītu brīvprātīgās darbu. “Kad beigusies viena nometne, nevarēšu vien sagaidīt nākamo. Man ir liels prieks un gandarījums iesaistīties.”

Grib būt skolotāja

Viņa 12 gadu dejojusi tautas dejas, bet šogad pieteicās par brīvprātīgo Dziesmu un Deju svētkos un deviņas dienas kopā ar citiem aptuveni 1200 brīvprātīgajiem strādāja gan gājiena dalībnieku organizēšanā, gan Arēnā Rīga, Daugavas stadionā un Mežaparka lielajā estrādē. Esot liels prieks palīdzēt svētku rīkotājiem, un viņa jau tagad gaida nākamos svētkus. Vai atkal būs brīvprātīgā, vai varbūt dejos kādā kolektīvā, — laiks rādīs.

Agnese iesniegusi dokumentus studijām Latvijas Universitātē, lai kļūtu par sporta un pirmsskolas skolotāju, bet tehnikumā iegūtās zināšanas komercdarbībā dzīvē noderēs. Profesijas izvēlē palīdzējis brīvprātīgās darbs nometnēs — sapratusi, ka viņai patīk strādāt ar bērniem.

Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācijas vadītājs Aldis Kadiķis atcerējās: kopš trušmīļu projekta sākuma Agnese bija ieinteresēta, vēlējās mācīties un atbildīgi darīt. No 35 mazpulcēniem, kas bija pieteikušies, līdz projekta beigām palika tikai trīs, Agnese ir viena no viņiem.

Lutriņu pagasta pārvaldes vadītāja Ineta Ezermale priecājas, ka no biklas meitenītes izaugusi spēcīga personība. Viņasprāt, brīnums noticis, pateicoties iespējai izvēlēties pareizo ceļu. Mazpulks, sabiedrība, skola un vecāki kopā izaudzinājuši cilvēku, par kuru var sacīt: kaut tādu Latvijā būtu vēl vairāki Agnese arī pati brīnās par izmaiņām sevī. Viņa grib izmantot iespējas, ko piedāvā dzīve.

Vērtēšanas komisijā ir Lauku konsultāciju un izglītības centra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Jauno zemnieku kluba, Pašvaldību savienības un Latvijas Mazpulku pārstāvji. Ilze Kļava, Latvijas Mazpulku padomes priekšsēdētājas vietniece, Saldus Zemei sacīja, ka vērtētāju darbs ir atbildīgs un arī patīkams, jo ļauj iepazīt daudzas Latvijas vietas un satikt interesantus cilvēkus. Visi pieci šīs konkursa nominācijas pretendenti ir izcili, un savā ziņā katrs jau ir uzvarētājs. Agneses trušu saimniecība šodien ir tūrisma maršrutos, bet ar labām iespējām izvērst trušu gaļas biznesu.

Žūrijas vērtējumam jābūt jūlija beigās, bet uzvarētājus nosauks septembrī, konkursa Sējējs laureātu godināšanas sarīkojumā VEF kultūras pilī. Tad atzīmēs arī šī konkursa 25. gadadienu. Šogad uz Sējēja balvām pretendē arī SIA Saldus Druva un Zirņu pagasta zemnieksaimniecība Ziķi.

AGNESE SMIĻĢE stāsta vērtētajiem, cik laika un darba prasa garaušu audzēšana un ka dzīvniekus izvēlēs izstādei.

PARAKSTĀS VIESU GRĀMATĀ. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektu koordinators Jānis Drigins ir viens no žūrijas komisijas.

Avots: laikraksts “Saldus Zeme” (13.07.2018.), Tamāra Kļaviņa